Brain Games spēļu kluba vakars, 2017.g. 10. februāris
Mēs un mūsu personāži:
Marija = Maria de Gonzalesa
Gints = Alejandro de Villanova
Jēkabs = Felipe (Resnais) Kortess
Guntis = Pedro de Gama.
Vienojāmies izmantot Ietvaru “Zelta drudzis”, par darbības vietu izvēlējāmies Meksikas rietumkrastu. Sižeta pamatā likām pēkšņi atklātas sudraba atradnes. Zirgu un mūļu transports, kovboji ar koltiem makstīs. Neievērojamas apmetnes vietā īsā laikā izaugusi pilsētiņa Los Cabras. Visas būdas un mājeles uzklapētas pa fikso, par būvju drošumu, pastāvēšanas ilgumu vai ugunsdrošību neviens nedomā. Visiem prātā milzu peļņa.
Pašā sākumā Marija pāris reižu ieskatījās telefonā, tāpēc iedomājos pajautāt, vai kādam ir laika ierobežojums. Un labi darīju: izrādījās, ka pat Fiasko ierastās trīs stundas viņiem bija par garu. Turklāt trim no mums tas bija pirmais Fiasko, tā ka varēja ievilkties arī ilgāk. Situāciju lietišķi atrisināja Gints, aizvākdams pusi no spēļu kauliņiem – tātad spēle divreiz īsāka. Nekas, spēlēsim mazliet aizrautīgāk.
Vispirms, kā parasti, izveidojām personāžu attiecību tīklu. Manam Pedro ar pa kreisi sēdošo Mariju iekrita: Darbs – laukstrādnieki, ko papildinājām ar Vajadzību Likt ģimenes locekļiem sevi cienīt, glābjot no drupām. Tātad mums abiem problēma ar pašcieņu. Pedro to cenšas pierādīt, smagi strādājot, un sapņojot tikt pie sudraba skalošanas, bet Marija – ar mazāk likumīgiem līdzekļiem. Ieskaitot Pedro turēšanu īsā pavadā: visi tik sudrabu grib rakt, kas kukurūzu audzēs? Vēlāk izrādījās, ka šī Vajadzība (likt sevi cienīt) izpalika (iespējams, spēles īsuma dēļ), vienīgi deva zināmu motivāciju. Arī tā mēdz būt Fiasko spēlē.
Marijai, savukārt, ar Alehandro tika Attiecības Kriminālas – boss un lišķis. Turklāt viņi vienojās, ka boss būs Marija.
Kā to savienot ar viņas laukstrādnieka statusu? Labi, lai tas ir tikai aizsegs. Patiesībā viņa vada noziedzīgu grupējumu. Dabiski, ka par Detaļu viņiem iedevām Objektu, 12 mārciņu kalnu Hovicera lielgabalu. Nosmējāmies, jo tas šķita komiski. Kur tāds sīks krimināls grupējums varētu izmantot lielgabalu?? Taču vēlāk tas stāstā iederējās itin labi.
Alehandro ar Resno Felipi izrādījās Vēlēti ierēdņi – attiecīgi jaunizveidotās raktuvju pilsētiņas mērs un šerifs. Viņiem tika kopīga Vajadzība Iedzīvoties bagātībā ar blēdībām un trikiem.
Beidzot, manam Pedro ar Felipi, kura spēlētājs sēdēja no manis pa labi, Attiecības bija Pagātne – naids radu starpā. Izspriedām, ka mēs piederam pie klana, kas sašķēlies divās daļās, bet Felipe apprecējis Pedro māsu Lusindu un tā kritis zināmā savējo nežēlastībā. Bet ko darīt ar Vietu Mājokļi – pastāvīga istaba pansijā “Belle Union”? Labi, pieņemsim, ka naids klana daļu starpā radies pavisam nesen, bet istaba Pedro ir kopīga ar māsu.
Kā droši vien redzat, te jau varam nojaust, kādi piedzīvojumi mūsu nevaroņiem gaidāmi. Pirmajā ainā Pedro tikās ar Mariju un lūdzās, lai viņu palaiž kaut uz dienu sudrabu paskalot. Saruna beidzās ar to, ka Marija pierunāja Pedro nodedzināt konkurentu grupējuma opija magoņu lauku.
Vai tas gāja gludi? Ne bez sarežģījumiem: tuvumā gadījās mērs, Alehandro, un Pedro bija pieķerts nozieguma vietā… khm… tiesa, likvidējot noziedzīgu objektu. Perdo gauži lūdzās, lai viņu pasaudzē. Galu galā Alehandro piekrita – ar nosacījumu, ka Pedro nākamajā dienā jāaizvilina Felipi projām no viņa šerifa ofisa. Kādēļ? To, protams, viņam neteica.
Iemesls bija Alehandro un Marijas ieplānotā vietējās bankas filiāles aplaupīšana. Viņi ar saviem ļaudīm nozaga šerifam lielgabalu, ievilka šķūnī iepretim bankas mājai un ar šāviņu izsita bankas sienā caurumu. Pa to viņi steigšus pārkrāva sudraba stieņus savos ratos un mūļu nastās. Varat iztēloties ūsainus vīrus ar Zorro stilā aizsegtām sejām, tērpušos pončo un platmalu sombrero. Padzirdējis šāvienu, ieradās šerifs ar dažiem palīgiem, bet bandītiem bija pārspēks. Daļa vīru ar sudraba kravām aizbēga.
Te spēlē ienesām Satricinājuma elementu: Attieksmes maiņu. Alehandro zibenīgi izlēma nospēlēt teātri un arestēja pats savus (vēl neaizbēgušos) vīrus, pateikdamies Felipem par ierašanos. Viņš esot izlicies par bandītu līdzdalībnieku, lai tos atmaskotu. Alehandro arī zinot, kurp dosies pārējie vīri; viņu aizturēšana esot tikai laika jautājums. Lieki piebilst, ka viņa patiesie nolūki bija citi…
Laiks Epilogam. Pedro tā arī pie bagātības netika, un pārcēlās uz dzīvi citur. Felipe pameta māsu, kura nu dzīvo brāļa paspārnē, un abi smagi strādā, lai izdzīvotu. Alehandro, ticis pie bagātības, aizceļoja uz Teksasu, bet drīz visu palaida vējā. Padzirdējis par zelta atradnēm Nevadā, devās turp, un – kāda sagadīšanās! – sastapa tur Pedro, kuru atkal iepina kādā afērā. Bet kā ar Felipi un Mariju? Pieņemsim, ka par viņiem sen vairs nekas nav dzirdēts…
